LV / EN / RU
SAPRAST SAVU SMILŠU BILDI CAUR ZĪMĒJUMIEM
Linde fon Keizerlinka

Izzini mani, ja vari, ak, svešiniek, izzini mani!
Es esmu tāda, kā tu domā, un arī citāda!
Es zemes puteklītis, nezināma,
Es vārdā nenosaukta zvaigzne, kas uzticīgi vadīt spēj.

Marija Noēla (1883–1967), franču dzejniece

Kliente, sākumskolas skolotāja, ir precējusies un viņai ir pieauguši bērni. Pēc tam, kad viņa vairākus mēnešus bija kopusi savu slimo vīru mājas apstākļos, lai aiztaupītu viņam ilgāku uzturēšanos slimnīcā, viņa cieta no spēku izsīkuma, depresīva noskaņojuma un murgainiem sapņiem.
Bērni mudināja, lai viņa kaut ko dara savā labā, par ko viņa nevarēja izšķirties. Visbeidzot jaunākā meita sazinājās ar psihoterapeiti.
“Vienreiz darīt kaut ko savā labā” ir jauks moto sievietei, kura pieradusi visu laiku rūpēties par citiem.

Pirmajā tikšanās reizē kliente stāstīja par savu stāvokli, atvainojās, bieži pateicās par viņai veltīto laiku un daudz runāja par savu vīru, kuram šobrīd klājoties labāk.
Viņa parādīja man savu kalendāru, kuram bija ar roku izšuvusi oriģinālus vākus, un sacīja, ka arī viņas vīram tie patīkot. Tās bija divas svarīgas norādes. Viņas mākslinieciskais talants mūs satuvināja un šķita, ka noteicošā loma ir viņas vīram, lai gan šobrīd viņš bija vājākais ģimenē un viņam bija vajadzīga vislielākā palīdzība.

Es ieteicu klientei, ka mūsu laiks vispirms būtu jāvelta tikai viņai, jo viņas vīram bija pašam savs ārsts un psihoterapeits. Manu priekšlikumu viņa pieņēma ar pateicību, tomēr šķita, ka viņai ir svarīgi atkārtoti pārliecināties, vai tā pieklājas darīt.


Es centos veicināt klientes dzīvības spēku tādējādi, ka runāju ar viņu par viņas ceļojumu caur iekšējo mežu. “Došanās iekšā mežā”. Šajā procesā cilvēkam varot palīdzēt personīgais spēka dzīvnieks, tā mums stāstīja šamaņi. Es lūdzu klientei atrast savu spēka dzīvnieku. Tas viņai patika, jo viņa mīlēja vakaros un naktīs doties pastaigā reālā mežā.
Lasīt vairāk