Ne viss, kas prasās būt pasakāms ir nosaucams vārdā… K.G.Jungs uzskata, ka mūsu psihe priekšstatu par pasauli vispirms veido simbolos un tikai tad var parādīties vārdi, kuros tos nosaukt. “Attēli satur simbolus, un cilvēkam piemīt spējas veidot simbolus. Tur, kur pilnībā atsakās racionālā valoda, cilvēks ar mākslinieciskiem līdzekļiem spēj izveidot kriptogrammas – dvēseles stāvokļa vēstījumus, kas vēl nekad nav noformulēti jēdzienos. Tāpat kā sapņi, smilšu spēle ar tās simboliem atklāj cilvēkam pirmsrunas un neverbālos piedzīvojumus un saturu, kas, terapeita piesardzīgi izteikts vārdos, paplašina viņa apziņas un darbības līmeņus.” Linde fon Keizerlinka.

Smilšu spēle dod iespēju attēlot savas izjūtas un pārdzīvojumus, izmantojot terapeita miniatūro figūru kolekciju un tādejādi paust to savu psihes saturu, kurš tobrīd vēl nav nosaucams vārdos. Šīs spēles pielietojums terapeitiskajā darbā dod pieaugušajiem iespēju izpaust sevi radoši, spontāni un neverbāli, iespējams pirmo reizi kopš bērnības, pieaugušo dzīvē.. Atbrīvojoties spēlē, kognitīvi loģiskais prāts uz laiku tiek atlikts malā, dodot vietu pirmatnējiem, mazāk diferencētiem un neapzinātiem psihes aspektiem. Tāpēc smilšu spēles līdzīgi sapņiem tiek uzskatītas par vienu no tiešākajiem mēdijiem saziņā ar zemapziņu. Tādējādi psihes neapzinātie aspekti kļūst vairāk pieejami, kas aktivizē psihes pašdziedinošos mehānismus, kuri palīdz mainīt attieksmi pret problēmām un rast jaunus kompromisus un/vai risinājumus.
Vēl arī šī procesa gaitā tiek atsegti mazāk apzinātie un nerealizētie klienta personības aspekti, kuri var tikt apzināti un integrēti, tādējādi paplašinot priekšstatu par savu “Es” un vairojot iekšējā līdzsvara un pilnības sajūtu.